Es ceru ka šāds raksts vēl nav bijis, bet Olduvaja vēl glabā daudz noslēpumu!
Zinu ka daudz, bet ļoti interesanti fakti. Lasiet un izbaudiet, cilvēces aizvēsturi!!
Kā arī interesantās bildes!
Vācu paleontologs Vilhelms Katvinkels, kas 1911.gadā veica pētijumus Tanzānijā, nejauši iekrita šaurā, dziļā klinšu plaisā, kas, kā izrādijās, bija pilna ar fosīlijām. Tas gan neatklājās uzraiz, taču šai plaisai, kurā iekrita Katvinkels, bija lemtas burtiski izmainīt zinātnieku priekštatus par cilvēces attīstības gaitu. Klinšu plaisa veido daļu no Olduvajas aizas, kas tagad parasti tiek dēvēta par Cilvēces šupuli, tāpēc ka tai ir tik liela nozīme cilvēces aizvēsturē un evolūcijā. Tā ir vieta, kur uzsākti vieni no nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem pasaulē.
Līkiji atklāj dārgumu krātuvi
Olduvaja, kuras nosaukums masaju valodā nozīmē "sizala agave", atrodas Tanzānijā un veido daļu no Lielās Rifta ielejas rietumos no Kilimandžāro kalna. Tā ir sena ezera gultne, gandrīz 48 km gara un 91 m dziļā. Aizu acīmredzot radījusi seismiskā darbība, aptuveni pirms pusmilijarda gadu, kas mainījusi kādas upes tevēšanu un atsegusi nogulumiežus. Lai gan Olduvajā pēc tam, kad to atklāja Katvinkels, strādājuši citi arheologi, slavenais arheologu laulātais pāris Luiss un Mērija Līkiji bija pirmie, kas 20 gs. 20.gados uzsāka tik plaša mēroga izrakumus, kuri ilga vairakus gadu desmitus. Starp viņu atradumiem bija pirmie jebkad atrastie un pētītie hominīdu galvaskausi. Viņu atklājumi burtiski pārveidoja mūsdienu zinātnieku priekšstatus par cilvēces evolūciju.
Olduvajā līdz šim atrastas un izpētītas septiņas nogulumiežu kārtas jeb slāņu, kuru vecums svārstās no 15 000 līdz 2 miljoniem gadu. Senākajā jeb 1 slānī Līkiji atrada Olduvajas hominīdu nr.5 (1,75 miljonus gadu vecu pirmscilvēka galvaskausu, kas lielo dzerokļu dēļ tika saukts par Riekstkodi), un šis atradums lika zinātniekiem secināt, ka hominīdi, mūsdienu cilvēku priekšteči, atīstījušies Austrumāfrikā. Šis atradums pamatoti tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20 gs. zinatnes atklājumiem.
Pie citiem atradumiem pieder Paranthropus bosei (iespējams, pirmais hominīds, kas lietojis akmens darbarīkus), kā arī Homo habilis un Homo erectus, kurus uzskata par aizvēsturisko cilvēku priekštečiem: šo fosīliju vecums ir apmēram 1,5-3 miljoni gadu. Vienā no jaunākajiem slāņiem atrasts modernā cilvēka, Homo sapiens, galvaskauss.
Ne tikai fosīlijas
Olduvajā atrastas arī ziloņa skeleta atliekas ar ieroču atstātām pēdām - pirmā liecība, ka aizvēsturiskie cilvēki lietojuši uzturā ziloņu gaļu. Atrasti arī antilopju kauli, pēc kuriem var spriest, ka šie dzīvnieki nomedīti ar ieroču palīdzību.
Šie ieroču atradumi ir tikpat svarīgi kā fosīlijas, Arheologi uzgajuši arī akmens šķembu apstrādātu tenisa bumbiņas lieluma oli - cirtni, ko viņi pieskaita pie Olduvajas indrustijas. Olduvajā atrasta arī kāda cita akmens rīku kultūra, ta dēvētā Ašēlas industrija, ko pārstāv dūrescirvis - raupji apstrādāts rīks, kas atgādina asšķautņu asaru lāsi.
Arheologi Olduvajā strādāja visu 20gs, un turpina to darīt arī mūsdienās, 1978 gadā Mērija Līkija Laetolijas ciemā dienvidos no Olduvajas aizas atrada hominīda pēcu nospiedumus, un šis atradusm pierāda, ka cilvēku priekšteči uz divām kājām sākuši staigāt daudz agrāk, nekā uzskatīts līdz šim. līkiju atrastie hominīdu kauli, kas ir daudz senāki, nekā arheologi līdz tam bija uzskatījuši par iespējamu, palīdzēja ievadīt jaunu izpētes metožu un vēsturiskās izspratnes laikmetu. Viņu darbs peiskaitāms 20 gs. zinātnes progresam. Tas nostiprināja priekštatu , ka mūsdienu cilvēces sākotne meklējama Āfrikā.
Olduvajas atklājumi izraisija plašu interesi visā pasaulē. Tās noslēpumi ieintriģēja zinatnieku sabiedrību, kuras veiktie pētijumi evolūcijas un arī arheoloģijas jomā burtiski progresēja Līkiju darba ietekmē. mūsdienās Olduvajā turpinās ne vien arheoloģiskie izrakumi, tur ir iekārtots arī Tanzānijas Kultūras senlietu departmenta vadīts muzejs, kas apmeklētajiem piedāvā ekskursiju izrakumu laukumā. tur lielā skaitā saplūst tūristi no visas pasaules, lai apskatītu savu talo senču dzimteni; nosacīti var teikt, ka viņi atgriežas sava sakotnē.
Kā nokļūt?
Tā kā Olduvaja atrodas Ngorongoro rezervātā un ir samērā nomaļa, daudzi tūristi dodas turp ar tuvākajā pilsētā Arušā īrētu lendroveru.
Labakais laiks ceļojumam?
Nedodieties turp lietus sezonā, kas ilgst no marta līdz augustam.
Ieteikums
Apmeklējiet 20gs. 70 gados Mērijas Līkijas dibināto Olduvajas muzeju; tajā aplūkojams plašs senlietu un fosīliju klāsts. Vairāki muzeja darbinieki ir masaju cilts locekļi!
Dažādi fakti
Olduvajā darbojas jau trešā Līkiju ģimenes paaudze: Luīze Līkija, pirmo Olduvajas pētnieku Lūisa un Mērijas Līkiju mazmeita, un Meiva Līkija, viņu meita, turpina pētijumus šajā pašā vietā.
